Mācīšanās traucējumi attiecas uz pastāvīgām grūtībām vienā no trim jomām – lasīšana, rakstīšana, aritmētika.

Šiem traucējumiem nav kāda konkrēta iemesla. Tas nozīmē, ka tie nav radušies tikai intelektuālās attīstības traucējumu dēļ, redzes vai dzirdes traucējumu dēļ vai neiroloģiska iemesla dēļ (piemēram, bērnu cerebrālā trieka). Tie arī nav tikai sekas sliktam ekonomiskam vai  vides stāvoklim. Respektīvi tie neattīstās tikai nepietiekamas izglītības dēļ. Būtiski saprast, ka šiem bērniem ir normāls IQ līmenis.

Ja šie traucējumi netiek savlaicīgi atpazīti, tie var izraisīt grūtības cilvēka turpmākajā dzīvē, ietekmējot izglītības iegūšanu un profesijas apgūšanu. Savukārt tas palielina psihisko saslimšanu attīstības un bezdarba risku.

Simptomu apraksts

Mācīšanās iemaņas ir sliktākas nekā citiem bērniem dotajā vecuma grupā un izraisa grūtības skolā un ikdienas dzīvē. Bērnam pasliktinās sekmes, mazinās motivācija mācīties, viņš izvairās no uzdevumu veikšanas, kas prasa lielāku piepūli, vai sadusmojas, kad tiek prasīts veikt šos uzdevumus.

Šie traucējumi sākas skolas vecumā, pat ja daži cilvēki nepiedzīvo nozīmīgas grūtības līdz pieaugušo vecumam, kad akadēmiskās un profesionālās prasības ir lielākas.

Bērnam ir grūtības vismaz vienā no sekojošām jomām:

  • Lasīšanas grūtības (disleksija – lēna, apgrūtināta, neprecīza lasīšana);
  • Grūtības saprast lasītā nozīmi;
  • Grūtības burtot (spelling);
  • Rakstīšanas grūtības (disgrāfija – ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas, rakstot neievēro atkāpes no malām utt.);
  • Grūtības saprast ciparus un skaitļus, rēķināšanas grūtības (diskalkulija).

Izmeklējumu apraksts

Ja bērnam ir mācīšanās traucējumi, vienmēr jāapsver iespēja, ka viņam vienkārši nav bijusi pietiekami kvalitatīva apmācība. Iesākumā mācīšanās prasmes būtu jātrenē, jāpielāgo vide un tikai tad, ja ar to nepietiek, lai kompensētu bērna grūtības, jāuzsāk diagnostika. Līdz ar to nav specifisku izmeklējumu. Diagnozes uzstādīšana ietver citu traucējumu izslēgšanu:

  • Elektroencefalogrāfija miegā un nomodā, lai izslēgtu patoloģisku smadzeņu elektrisko aktivitāti;
  • Magnētiskās rezonanses izmeklējums galvas smadzenēm, lai izvērtētu iespējamās organiskās anomālijas;
  • Psiholoģiskā izpēte – emocionālās sfēras, kognitīvo funkciju izpēte.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Nav specifiskas ārstēšanas. Ārstēšana ir atkarīga no tā vai bērnam ir vēl kādi citi traucējumi un saslimšanas. Lielākoties ārstēšana ietver divus lielus blokus – skarto prasmju trenēšanu un vides pielāgošanu atbilstoši bērna vajadzībām.

Palīgmateriālu izmantošana – dators, spēles.

Cēloņi

Tie ir neirālās attīstības traucējumi. Konkrēti iemesli un riska faktori nav zināmi.

Skar 5-15% skolas vecuma bērnu. Aptuveni 75-80 % no šiem bērniem ir lasīšanas traucējumi (disleksija). 1/3 cilvēku ar mācīšanās traucējumiem ir uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS).

Ģimenes anamnēzē var būt mācīšanās traucējumi.

Saistītās saslimšanas: UDHS, komunikācijas un uzvedības traucējumi, depresīvi traucējumi.

Speciālisti, pie kā vērsties

Neirologs – neiroloģisko traucējumu izslēgšanai, it īpaši, ja ir citi pavadošie simptomi (regulāras galvas sāpes, krampji u.c.).

Psiholoģiskais atbalsts. Smilšu terapija, deju-kustību terapija, kognitīvi biheiviorālā terapija (vecākiem bērniem).

Papildu informācija.Palīdzēt var arī speciālais pedagogs. Izteiktu traucējumu gadījumā ir iespējams vērsties pedagoģiski medicīniskajā komisijā, lai ieteiktu piemērotāko izglītības programmu un atbalsta pasākumus.

Sīkāka informācija: https://www.veselapasaule.lv/lv/enciklopedija/diagnoze/specifiski-macisanas-traucejumi#saistitas-arstu-specialitates

Dalīties: