12. a klases izstāde tapusi, izmantojot cianotipiju – alternatīvu fotogrāfijas tehniku, kas ļauj apvienot dabas formas, gaismu un fotogrāfijas procesu vienā darbā. Skolēni mēneša garumā vāca augus, eksperimentēja ar materiāliem un radīja darbus, kuros atklājas viņu pašu redzējums par savu vietu pasaulē un Latvijā. Izstāde parāda gan tehnisku prasmi, gan personisku pieeju un skatījumu izstādes tēmai “Vietas apziņa”.
Santa: Alternatīvās tehnikas, piemēram, cianotipija, man šķiet veids, kā skatītājam parādīt attēlu citā noskaņā nekā digitālajā vidē. Tās neparedzamība piešķir darbam personiskumu un liek pievērst uzmanību faktūrai, gaismai un procesam. Cianotipija man atgādina, ka māksla nav tikai rezultāts, bet arī pats radīšanas ceļš.
Kristiāns: Manuprāt, cianotipija paplašina skatītāja uztveri ar savu organiskumu un nepilnībām, kas kļūst par stāsta daļu. Zilais tonis, papīra faktūra un nejaušības piešķir darbam īpašu raksturu. Apskatot darbus, sapratu, cik radoša un dažāda var būt šī tehnika, un kā tā spēj radīt mierīgu, noslēpumainu noskaņu.
Oto: Alternatīvā tehnika ļauj māksliniekam brīvi izpausties un skatītājam ieraudzīt mākslu citā veidā. Cianotipijas gala rezultāts vienmēr ir unikāls, tāpēc tā kļūst par daļu no stāstījuma, nevis tikai tehniku. Man patika strādāt ar šo metodi, un nākotnē noteikti gribu turpināt eksperimentēt.
Emīlija: Materiāla specifika var kļūt par aktīvu stāstījuma elementu, jo krāsa nav ierasta. Tehnika ir īpaša un rezultāts padara mākslas darba radītāju laimīgu.
Paldies atbalstītājiem! Pateicamies skolotājai Inesei Kalniņai, dabas zinību skolotājam Georgam Gibalam. Un īpašs paldies ir Radošo darbu galerijai, mūsu skolas atbalstītājiem, par iespēju radīt un parādīt šo izstādi. Paldies Santai Rubenei par proaktīvu iesaisti izstādes tapšanā!
Fotoreportāža: Tīna Antonopulu, Santa Rubene, Inese Kalniņa
