Pārstāvot Latviju, Rīgas Juglas vidusskolas pārstāvji (12.d klases absolventi – Ernests Pētersons, Laura Leimane, Kārlis Grundulis un dabaszinību skolotājs Teodors Klarens Millers) no 2022.gada 18.-22.jūlijam Nīderlandes pilsētā Hāgā piedalījās starptautiskā Erasmus+ jauniešu konferencē par jauniešu līdzdalības jautājumiem, kurā piedalījās jaunatnes jomas pārstāvji no  Vācijas,  Grieķijas,  Spānijas,  Armēnijas,  Gruzijas, Moldovas,  Ukrainas,  Latvijas un Nīderlandes. Konferences dalībnieki tikās ar Gruzijas, Armēnijas un Moldovas vēstniekiem Nīderlandes Karalistē un apmeklēja armēņu kultūras centru Hāgā. Rīgas Juglas vidusskolas pārstāvji kopā ar pārējiem Latvijas dalībniekiem apmeklēja arī Latvijas vēstniecību Nīderlandes Karalistē un tikās ar Latvijas diplomātiem, pārrunājot šī brīža aktualitātes un citus aktuālus jautājumus.

Jaunieši ir nozīmīga sabiedrības grupa. Jauniešu politiskās līdzdalības veicināšana ir viens no jautājumiem, kuram tiek meklēti risinājumi ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās valstīs. Jauniešiem piemīt neierobežots izaugsmes potenciāls, viņi ir sociālais kapitāls un attīstības resurss, kam būs jānodrošina valsts ilgtermiņa izaugsmi. Jaunieši var būt kā pilsoniski aktīvi, tā arī pilsoniski pasīvi, jaunieši  var veicināt valsts attīstību, stiprināt demokrātiskās vērtības un nacionālo pašapziņu, bet var arī rīkoties gluži pretēji.

Latvijas Republikas Satversmes 2.pants nosaka, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kas nozīmē gan pilsoņu tiesības un reizē arī pienākumus pret savu valsti un sabiedrību. Pilsoniskā līdzdalība bija un vienmēr būs aktuāla un nepieciešama, jo cilvēka pilsoniskā iniciatīva, atbildība, individuālā pilsoniskā pozīcija un ieguldījums valsts izaugsmei vienmēr būs svarīgs.

Starp Latviju un Nīderlandi izveidojušās daudzpusīgas attiecības. Abu valstu diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1921. gada 24. martā un valstu starpā norisinās aktīvs politiskais, ekonomiskais un kultūras dialogs, kā arī nodibināti plaši kontakti pašvaldību un nevalstiskā sektora līmenī.  Latvijas vēstniecība Nīderlandes Karalistē atrodas Hāgā un  tika atvērta 1998. gada janvārī. Latvijas vēstniece Nīderlandes Karalistē kopš 2019. gada 11. septembra ir Aiga Liepiņa. Latvijai ir divi goda konsuli Nīderlandē. Groningenē darbojas Jākobs Emmelkamps (Jacob Emmelkamp) un  Amsterdamā – Katarina Hartgere (Katarina Hartgers).

Nīderlande tradicionāli ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partneris. Pirmsākumi Nīderlandes un Latvijas savstarpējai sadarbībai ekonomikā rodami Hanzas pilsētu savienībā. No 13. līdz 17. gadsimtam Hanzas savienības ietvaros, tirdzniecība starp Rīgas, Amsterdamas un Groningenas ostām veicināja abpusēju ekonomisko izaugsmi. Mūsdienās Latvija turpina pastāvīgi uzsvērt interesi attīstīt un pilnveidot ekonomiskās attiecības ar Nīderlandi, sekmējot augstas pievienotās vērtības eksportu uz Nīderlandi. Latvija un Nīderlande ir atvērtas un dinamiskas ekonomikas, kuru sadarbību apliecina gan stabili augsti divpusējie tirdzniecības rādītāji, gan Nīderlandes investīciju apjoms Latvijā. 2018. gadā Latvijas preču eksportā Nīderlande ieņēma 11. vietu, savukārt importā tā bija 8. pozīcijā. Pēdējos gados Nīderlande arī ieņem stabilu pozīciju Latvijā veikto ārvalstu tiešo investīciju Top 5. Nīderlandē kopš 2004. gada marta darbojas LIAA Latvijas ārējā ekonomiskā pārstāvniecība. Savukārt Latvijā kopš 2003. gada darbojas Nīderlandes-Latvijas tirdzniecības kamera (NLCC/Netherlands Latvian Chamber of Commerce).

Abu NATO un ES dalībvalstu sadarbība notiek, balstoties uz 2008. gada 19. septembrī Londonā parakstīto Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju saprašanās memorandu par sadarbību aizsardzības un militāro attiecību jomā. Saprašanās memoranda mērķis ir turpināt un padziļināt divpusējo Latvijas un Nīderlandes aizsardzības resoru sadarbību NATO un ES ietvaros.

Dabaszinību skolotāja vēsts konferencē: ”Lai veicinātu jauniešu līdzdalību politikā un lēmumu pieņemšanā ir nepieciešams paradīt piemērus, kā jaunieši spēj pozitīvi ietekmēt sabiedrību sev apkārt, kā arī radīt vidi, kur jaunieši spēj diskutēt ar lēmumu pieņēmējiem par sev aktuālo un piedāvāt savus risinājumus. Hāgā notikusī konference bija lieliska vide šādas jauniešu līdzdalības veicināšanai, jo:

Pirmkārt, Hāgas konferencē jauniešiem no dažādām Eiropas valstīm bija iespēja uzzināt praktiskus un efektīvus piemērus par to, kā dažādas organizācijas un jaunieši Eiropā ir risinājuši C-19 un Ukrainas kara radītās un notiekošās sekas.

Otrkārt, Hāgas konferencē notika lēmumu pieņēmēju sadarbību ar Eiropas jauniešiem, uzklausot viņu viedokli, atbildot uz jautājumiem un diskutējot par jauniešu idejām C-19 pārvarēšanā un Ukrainas kara risināšanā.

Es ieteiktu vairāk rīkot šādus internacionālus pasākumus, kuros jaunieši tiekās ar lēmumu pieņēmējiem. Šādos pasākumos jaunieši tiek izglītoti par aktuāliem politikas jautājumiem un dažādiem risinājumiem krīžu praktiskā pārvarēšanā un lēmumu pieņemšanu, kā arī viņiem tiek dota iespēja izteikt savu viedokli pa tiešo lēmumu pieņēmējiem par notiekošo.’

Ernesta Pētersona vēsts konferences laikā: “Manuprāt, liela daļa jauniešu ir neieinteresēta politiskā līdzdalībā, jo zina, ka viņu viedoklis visticamāk netiks ņemts vērā un viņu balss būs mazsvarīga starp tūkstošiem citu. Lai to labotu, būtu jārada jauniešiem iespēja tikt sadzirdētiem. Vienkāršākais risinājums, bet arī pietiekami tuvs jauniešiem un ar reāliem iznākumiem, būtu skolas vidē integrēta politiskā sistēma. Ļoti līdzīga tagad vairumā skolu pastāvošajai Skolēnu domes sistēmai, taču tajā jaunieši būtu aicināti veidot partijas vai pievienoties tām, kuru idejas un mērķus viņi atbalsta. Lēmumi tiktu pieņemti ar balsojumiem, un būtu nepieciešama arī aktīva iesaiste no skolas vadības, lai būtu iespējams saprast, cik plašus un jaunus lēmumus būtu iespējams piedāvāt un kā tos realizēt skolas vidē. Šis attīstītu jauniešiem gan organizēšanas un līderības prasmes, gan veidotu viņiem iespēju izteikt savu viedokli par problēmām un balsot par risinājumiem, kas raisītu interesi aktīvākai līdzdalībai ar laiku arvien plašāka līmeņa politikai.”