Description

Rīgas Juglas vidusskolas 12.a klases skolēni kulturoloģijas nodarbībā LKA Ed.Smiļģa Teātra muzejā piedzīvoja aizraujošu ceļojumu latviešu teātra vēsturē, sākot no Ādolfa Alunāna vienkāršajiem iestudējumiem un Alekša Mierlauka jaunu pieeju teātra izpratnē līdz mūsdienām, ko bija aizsācis 1920.gadā Eduards Smiļģis, dibinot Dailes teātri un piedāvājot skatītājiem pavisam jaunu pieeju un attieksmi pret teātri kā izaicinājumu domāt un saredzēt tajā sevi.

Teātra muzeja ekspozīcija piedāvā to, kas paliek kā laikmeta liecības, materiālais kultūras mantojums - aktieru un režisoru fotogrāfijas, lietas un mēbeles, dekorāciju oriģinālskices un grāmatas, afišas, slavenu latviešu teātra izrāžu tērpi un rekvizīti, Eduarda Smiļģa radošās dzīves un darba telpas. Ekspozīcija tiek atdzīvināta ar teātra zinātnieces Silvijas Geikinas jēgpilni piepildītu stāstījumu par redzamo un izpētīto, izjusto. Slavenākie aktieri, režisori, pirmie Latvijas teātri, dramaturģija un grāmatas, kas jālasa un teātra izrādes, kuras ietekmēja sabiedrisko domāšanu. Eduarda Smiļģa vārdiem runājot "Teātris ir spieģelis, kurā mēs visus savus labus un nelabus darbus redzam". Teātris kā dzīves patiesības atspoguļotājs. Līdzīgas domas varam rast Viljama Šekspīra un citu dramaturgu paustajā.

Senas un oriģinālās fotogrāfijas paver skatu uz personībām, to raksturiem un to radošo ieguldījumu. Daudzu ampluā aktrises Daces Akmentiņas personība Alunāna un vēlākos posmos tik iespaidīga, ka tai iespējams atrastos vieta Kultūras kanonā. Viņa bijusi pirmā aktrise, kas atveidoja Rūdolfa Blaumaņa lugu iestudējumu varones un varoņus. Lieki piebilst, ka viņa ir pirmais "Sprīdītis" Annas Brigaderes darbā un pirmā Kristīne no Rūdolfa Blaumaņa lugas iestudējumā "Purva bridējs". Daces Akmentiņas personība un aktiermeistarība bija patiesi izcils R. Blaumaņa iedvesmas avots. Viņa negribēja spēlēt raksturlomas, tomēr varēja spēlēt visas sievietes. Pat savā brieduma vecumā spējusi nospēlēt Baibu no Blaumaņa lugas "Pūt, vējiņi". Savukārt cita izcila aktrise Berta Rūmniece spēlējusi mātes lomas, kas viņai lieliski padevās. Jūlija Skaidrīte - dāmu lomas un daudzas citas aktrises, kas bija izcilas vai vairākās lomās, vai savās viena ampluā tēlā.

Latviešu teātra pirmsākumos nebija scenogrāfa profesijas, bija daiļkrāsotāji. Bija gleznotie prospekti un dažas mēbeles kas tika izmantotas izrādes vajadzībām. Latviešu teātra sākumposms bija pavisam pieticīgs. Tomēr ar 20.gadsimta pirmo pusi sākušās lielas pārmaiņas. Tiek būvētas daudz teātra ēku. 1902.gadā uzbūvēja divas teātra ēkas - Nacionālā teātra (toreiz kā Krievu drāmas teātris, kas pastāvēja šajā ēkā ar spēcīgu teātra trupu līdz 1.pasaules karam un kurā viesojās slaveni tā laika režisori un aktieri) un Jauno Rīgas latviešu teātra ēku (vēlāk un mūsdienās - Jaunais Rīgas teātris).

Jaunais latviešu teātris bija progresīvāks ar savām aktuālām lugām, iestudējumiem un to formu, režijas mākslu un aktieru meistarību. Nozīmīga arī Aspazijas un Raiņa loma teātra attīstībā. Teātra muzeja ekspozīcijā var redzēt šo autoru lugu pirmiestudējumu rekvizītus un gleznotu prospektu oriģinālskices un fotogrāfijas. Aleksis Mierlauks bja pirmais, kas analizēja lugu materiālu Jaunajā latviešu teātrī kopā ar aktieriem, sadarbojotiess ar speciālistiem, lai izveidotu atbilstošu un augstā līmeņa izrādi.

Jaunajā Rīgas teātri (Lāčplēša iela 25) tapuši tādi ļoti nozīmīgi iestudējumi kā Raiņa "Indulis un Ārija", "Uguns un nakts", "Zelta zirgs" un citi darbi. Šajā teātrī 20.gs.sākumā pirmo reizi latviešu teātra vēsturē tiek iestudēts Henrika Ibsena "Brands" (galvenajā lomā Eduards Smiļģis), kā arī  arī vācu un krievu klasika, ar kurām pārsteidz Latvijas skatītājus un teātra kritiķus, kā arī dodas viesizrādēs. Laba trupa un mākslinieciskie sasniegumi veicinājuši latviešu teātra attīstību progresa virzienā.

Latviešu teātra vēsturē bijuši arī skumji traģiski brīži. Rīgas Latviešu biedrība 20.gs.sākumā nodibināja arī savu teātri Maskavā ar nosaukumu "Skatuve", kura trupu staļinisma laikā 1937.gadā nošāva.

Tomēr neskatoties uz varu un ietekmju maiņām, latviešu teātris spēja pierādīt sevi laiku gaitā. Lielu pozitīvu ietekmi radījis Eduards Smiļģis kā Dailes teātra (dibināts 1920.gadā) mākslinieciskais vadītājs, režisors un izcils aktieris ar ļoti daudzām slavenām lomām. Pirmais, ko izdarīja Ed.Smiļģis - izveidoja proscēniju (skatuves priekšdaļa), kur pirms skatuves aktieri starpbrīžos improvizēja saistībā ar savu lomu. Tas nekas jauns turklāt nebija. Proscēniju izmantoja vispirms Senajā Grieķijā. Tomēr Ed.Smiļģis centās izmantot visu skatuvi un pietuvināt aktieri skatītājiem, lai veidotos ciešāks mākslinieciskais dialogs ar mākslas uztvērējiem.

Otrs aspekts ir tas, ka iestudējumos Eduards Smiļģis centās panākt daudzu dimensiju saskarsmi  (simbolisms, teksts, scenogrāfija, režija). Nozīmīgs izaicinājums aktieriem bija arī sportiska sagatavošanās, ne tikai teksts. Dziļas domas tika izteiktas ar mizanscēnām, piepildītas ar citu papildinātu metafizisku jēgu, ķermeņa un kustību plastiku.

Teātra muzeja Eduarda Smiļģa zāle, kas bagātīgi dekorēta ar skatuvi, veidota kā telpa izrādēm, taču tā paša Smiļļga laikā tā netika izmantota izrāžu vajadzībām. Izrādās tā bija vairāk nepieciešama pašam Ed.Smiļģim kā iedvesmas avots jauniestudējumiem, dramaturģisko darbu radīšanai un mākslinieciskai kontemplācijai. Mūsdienās šo telpu izmanto radošām tikšanās ar režisoriem, aktieriem un dramaturgiem, teorētiskām un praktiskām nodarbībām, kā arī mazo formu iestudējumiem un teātra mākslinieku jubilāru svinībām. Zāle restaurācijas gaitā ieguva griestu gleznojumu, ko veikuši vairāki slaveni mākslinieki, atveidojot Eduarda Smiļģa slavenāko iestudējumu ainas, kur viņam bija lemts būt galvenās lomās - "Uguns un nakts",  "Indulis un Ārija", ''Spēlēju dancoju" un citi iestudējumu ainas.

Ed.Smiļģa darba kabineta atrodas viņa teorētiskās daiļrades laboratorija. Kabinetā redzams arī Marģera Zariņa portrets, kurš bija Dailes teātra mūzikas konsultants un izrāžu mūzikas komponists. Kā minēja mācību ekskursijas vadītāja, teātra zinātniece Silvija Geikina "Eduards Smiļģis teatralizēja savu dzīvi un vidi apkārt". Tomēr vislielākais un laikmetīgi mūžīgais mākslinieka vārds skan dzīvajā ierakstā, ko vērts paturēt prātā:

„[..] es ļoti būtu priecīgs un lūgtu, lai mēs vairāk domājam. Mēs kādreiz tanīs ikdienas sīkās, mazās rūpītēs skrienot – modītēm kaut kādām pakaļ [..] viss tas taču ir pret mūžību, pret šo lielo pasaules uzbūvi, kas ir Rainim, tas viss taču ir nieks, viss tas aizies. Paliks tikai tas, no kā mūsu, mūsu nākotne, pēc tam vēl mūsu nākotne un visi nākošie mūži no tā pārtiks.”

Tāds ir Eduarda Smiļģa aicinājums -  vairāk domāt, domāt par garīgām, nekā materiālām vērtībām. Domāsim arī mēs! Paldies!

Atsauksme no 12.a klases skolnieces Margaritas Usānes: "Man ļoti patika kā Silvija Geikina stāstīja. Caur viņu varēja just vērtību un nozīmi teātra vēsturei un literārajiem darbiem. Ir patīkami kaut ko jaunu izzināt caur cilvēku, kam rūp tas, ko viņš stāsta!"

Paldies teātra zinātniecei Silvijai Geikinai par mācību nodarbību LKA Ed.Smiļģa Teātra muzejā un kulturoloģijas skolotājam Ļevam Rusilo par iniciatīvu un sadarbību, un 12.a klases skolēnu komandai par jautājumiem un aktīvu līdzdalību.

 

Photos
Comments
Order by: 
Per page:
 
  • There are no comments yet
Related Articles
Kulturoloģijas projekta ietvaros, 12. klašu skolnieces Elīna, Keita, Elvita un Simona veidoja blogu ar nosaukumu „Kultūras Elpa”, kurā meitenes dalās ar saviem iespaidiem par dažādiem kultūras pasākumiem- teātra izrādēm, koncertiem, izstādēm u.c.
10 days ago · From Levs_R
Rīgas Juglas vidusskolā par tradīciju kļuvušas ikgadējās rudens ekskursijas. Šogad 20.10.-27.10. plānojam braucienu uz Eiropas valstīm (Austriju, Vāciju un Čehiju).
29.03.2019 · From admin
12.b klases skolēni piedalījās Kultūras kanona konkursā, izturot visas konkursa kārtas rudens semestrī un tiekot finālā šī gada 11.janvārī LNB, pierādot komandā izveidota kultūras pasākuma iespējas Latvijas kultūras vērtību popularizēšanā
04.02.2019 · From admin
21.septembrī vidusskolas radošās klases skolēni jēgpilni izzināja 19.gadsimta kultūru, pētot tās izpausmes formas Mākslas muzejā "Rīgas Birža" skolotāja Ļeva Rusilo sagatavotajā interaktīvajā nodarbībā, kuras mērķis bija padziļināti iepazīties ar romantisma virziena ietekmi uz Eiropas mantojumu.
24.09.2018 · From Levs_R
Šī gada 4.-6.maijā Viļņā un Trakai notika vērienīgākais kultūras projekts – pavasara ekskursija “Eiropas Jeruzaleme”, ko realizējusi 12.a klases skolniece Dana Daugaviete kulturoloģijas mācību priekšmeta ietvaros. Projekts tapis starpdisciplināri.
24.05.2018 · From Levs_R
Rate
2 votes
Info
17.02.2019 (17.02.2019)
142 Views
0 Subscribers
All Articles by Levs_R
Recommend