Ierakstu apskate

Kāpēc Lieldienas ir LIELA DIENA?

 

Lieldienas, Lielā diena – kas tas ir? Ko tas nozīmē? Kāpēc šie svētki Lieli un šīs dienas ir Lielas?

Lieldienas kā kristiešu svētki.

             Kristīgajā pasaulē Lieldienas (grieķu: Πάσχα, Paskha, aramiešu: פֶּסחא‎, Pasḥa, ivritā: פֶּסַח‎, Pesaḥ) ir svarīgi svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristīgās tradīcijas, ir notikusi laika posmā starp 27. un 33. gadu [1]. Lieldienas tiek uzskatītas par nozīmīgākajiem kristiešu svētkiem gada griezumā.

Tomēr Lieldienām nav viens vispārpieņemts datums (kā, piemēram, Ziemassvētkiem), katru gadu Lieldienas tiek svinētas atšķirīgos datumos. Tas ir tāpēc, ka mūsdienās vispārpieņemtais Lieldienu datums ir pirmā svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas (laika moments, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru [2]) vai tās laikā. Tādējādi Rietumu kristīgajā baznīcā Lieldienu datums iekrīt starp 22. martu un 25. aprīli. Turpretī pareizticīgajās baznīcās, kuras lieto Jūlija kalendāru, Lieldienu datumi ir starp 4. aprīli un 8. maiju pēc Gregora kalendāra. Atkarībā no Lieldienu datuma tiek noteikti vairāki citi baznīcas svētku datumi.

Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolu svētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Kluso sestdienu, bet svētdienā tiek atzīmētas pirmās Lieldienas. Otrās Lieldienas ir nākamās nedēļas pirmdiena. Katrai dienai ir īpaša nozīme.

Lieldienas kā senlatviešu svētki.

Savukārt senlatviešiem Lieldienas bija viens no četriem punktiem gadalaika maiņu ciklā. Lieldienas jeb pavasara saulgrieži tika svinētas pavasara ekvinokcijas laikā, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru. Ekvinokcijas brīdī uz Zemes diena un nakts ir vienādā garumā, un iestājas astronomiskais pavasaris. Pēc Lieldienām, dienām kļūstot arvien garākām, nakts tumsa samazinās, bet dienas gaisma palielinās. Šo "gaismas uzvaru pār tumsu" senās baltu tautas atzīmēja ar pavasara saulgriežu svinībām [3]. Latviešu paražas Lieldienu svinēšanā saistās ar olu krāsošanu, ēšanu un ripināšanu, šūpošanos, putnu dzīšanu u.c.

 

Cērtiet, brāļi, oša kārti,                              

Vītējiet saulītē:

Kad atnāks Liela diena,

Pakariet šūpolītes.

Ai, zaķīti garausīti,

Kā es tevi sen gaidīju

Ar raibām oliņām,

Ar kadiķu ziediņiem.

Apsaāvu baltas kājas,

Sasukāju gludu galvu:

Lielas dienas rītiņš bija,

Tad gribēju smuka būt.

 

Jāatzīst gan, ka ne tikai senlatviešu tradīcijas saistās ar olu krāsošanu. Kristīgajā pasaulē ola ir jaunas dzīvības un atdzimšanas simbols, savukārt Lieldienu zaķis kā šo olu dāvinātājs ir kļuvis tikpat populārs kā Ziemassvētku vecītis[4].

                        

Jāsecina, ka lai arī Lieldienu rašanās un izpratne ir atšķirīga kristīgā pasaulē un senajās paražās, turklāt mūsdienas katrās tradīcijās un paražās ienes savas korekcijas, tomēr šo svētku iemesls ir jauns sākums un gaismas atnākšana, kas jebkurā gadījumā ir Liels notikums, tātad – Liela diena.

 /Sandra Zīle, 6.a klase/

Juglas_Dadzishi 03.04.2018 2 285
Коmentāri
Kārtot pēc: 
Parādīt pa:
 
  •  Levs_R: 
     
    Lieliskie!!! Paldies par jūsu radošumu un aktivitāti! :)
     
     09.04.2018 
    0 punkti
     
  •  admin: 
     
    Man liels prieks, ka diezgan regulāri publicējat informāciju mājas lapā!
    Paldies!
     
     05.04.2018 
    1 punkts
     
Ierakstu info
03.04.2018 (pirms 134 dienām)
Reitinga
2 votes
Darbības
Ieteikt
Kategorijas
Holidays (6 ieraksti)
Lifestyle (1 ieraksti)